Kaives Senču ozols - resnākais koks Latvijā (10,3 metri).
24.05.2008.
Saturs
Resnākie koki
Latvijā koku apkārtmērs tiek noteikts, mērot to 1,3 metru augstumā no zemes, ņemot vērā vidi ap koku - piemēram, slīpā nogāzē augoša koka apkārtmērs tiek mērīts augstākajā pusē. Tikai gadījumos, ja zem 1,3 metru augstuma koka stumbram ir šaurāka vieta, koka apkārtmērs tiek mērīts zemāk. Vairāku koku saaugumi netiek uzskatīti par vienu koku, lai gan praksē ir grūti atšķirt saaugumus no parastiem kokiem.
Izplatītākās vietējo koku sugas
Zemāk aplūkojama Latvijā izplatītāko vietējo sugu koku - apkārtmēra rekordistu tabula (1):
| Koka nosaukums | Suga | Apkārtmērs (m) | Augstums | Adrese |
|---|---|---|---|---|
| Kaives Senču ozols (3 - attēli) | Quercus robur | 10,3 | 19 | Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Kaivē pie Senčiem |
| Indānu liepa (divi saauguši koki?) | Tilia cordata | 9,35 (0,3 m augstumā) | 21,5 | Jēkabpils rajons, Gārsenes pagasts, Indānu Dārziņos |
| Apes Dzenīšu vītols (faktiski nav vietējā suga) (3 - attēli) | Salix alba | 8,8 (zem 1 m augstuma) | 23 | Alūksnes rajons, Apes lauku teritorija, pie Dzenīšiem |
| Sasmakas Elku liepa (Valdemārpils Elku liepa) (3 - attēli) | Tilia cordata | 8,33 (0,3 m augstumā) | 26 | Talsu rajons, Valdemārpils lauku teritorija, Sasmakas parkā |
| Ķeiru vīksna (3 - attēli) | Ulmus laevis | 7,1 | 25 | Kuldīgas rajons, Pelču pagasts, pie Ķeiriem |
| Ciemitu goba (3 - attēls) | Ulmus glabra | 6,3 | 25 | Talsu rajons, Laucienes pagasts, pie Ciemitiem |
| Medzeru osis | Fraxinus excelsior | 6,3 | 25 | Talsu rajons, Dundagas pagasts, Medzeru mājas |
| Rūtiņu kļava (3 - attēli) | Acer platanoides | 6,15 | 26 | Valkas rajons, Trikātas pagasts, pie Rūtiņu mājām |
| Dainu melnalksnis | Alnus glutinosa | 4,7 (mērīts zem 1,3 metriem) | 14 | Kuldīgas rajons, Rudbāržu pagasts, pie Dainām |
| Allu priede | Pinus sylvestris | 4,4 | 24 | Ventspils rajons, Usmas pagasts, pie Stendes upes |
| Sausupju bērzs (3 - attēli) | Betula pendula jeb Betula verrucosa | 4,32 | 22 | Tukuma rajons, Smārdes pagasts, pie Sausupjiem |
| Īves egle (3 - attēli) | Picea abies | 3,8 | 32 | Talsu rajons, Īves pagasts, Īves parkā |
| Ciemgaļu mežābele | Malus sylvestris | 3,48 | 11,5 | Kuldīgas rajons, Turlavas pagasts, pie Ciemgaļu māju drupām |
| Rietekļa paeglis, Baložu paeglis (3 - attēli) | Juniperus communis | 2,9 | 9,3 | Valmieras rajons, Valmieras pagasts, pie Baložiem |
| Zentenes īve (3 - attēli) | Taxus baccata | 2,55 | 12,5 | Tukuma rajons, Zentenes pagasts, pie Zentenes pils |
Pārējās vietējo koku sugas
Tabulā iekļautie dati iegūti no (1) avota un ir salīdzinoši aktuāli. Par pārējām vietējo koku sugām ir grūtāk iegūt vienotu informāciju - mērījumi ir notikuši dažādos laikos un pastāv iespēja, ka šeit minēti koki diemžēl jau ir gājuši bojā.
Dižkoku pētniecībā bieži vien netiek noteikta dižbērzu suga - ja droši zināms, ka resnākais Latvijas bērzs ir āra bērzs (Betula pendula Roth. jeb Betula verrucosa Ehrh.), tad par resnāko purva bērza (Betula pubescens Ehrh.) eksemplāru autoram tik drošas pārliecības nav. Iespējams, resnākais purva bērzs Latvijā ir Vides datu centra dižkoku datu bāzē (2) minētais bērzs pie Vējiem Ogres rajona Birzgales pagastā - 1998.gadā veikts mērījums liecināja, ka koka apkārtmērs 0,6 metru augstumā ir 4,2 metri - augstāk tas sadalījās trīs stumbros.
Viens no retākajiem Latvijas vietējiem kokiem ir parastais skābardis (Carpinus betulus L.) - Latvijā tas sasniedz 3,04 metru apkārtmēru (skābardis Popes parkā pils priekšā, mērīts 1993.gadā) (2) un 2,8 metru apkārtmēru (Cīravas parkā, mērīts 1993.gadā) (2).
Resnākā apzinātā meža bumbiere (Pyrus communis subsp. pyraster L .jeb Pyrus pyraster L.) ir Kandavas bumbiere, kuras apkārtmērs ir 2,95 metri (3 - attēls).
Resnākā parastā ieva (Prunus padus var. padus L. jeb Padus avium L.) varētu būt ieva pie Svinkaņiem Ropažu novadā Rīgas rajonā - tās apkārtmērs 0,5 metru augstumā sasniedz 4,5 metrus (2.).
Parastajam pīlādzim (Sorbus aucuparia L.) pie Anužiem Dundagas pagastā (Talsu rajons) ir 2,12 metru apkārtmērs (2). Cits liels pīlādzis ir Spinduļu pīlādzis Cēsu rajona Skujenes pagastā - šī koka apkārtmērs ir 1,5 metri (3 - attēls). Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.) biežāk sasniedz koka izmērus. Latvijā lielākais apzinātais šīs sugas koks ir Liellauka pīlādzis Bauskas rajona Ceraukstes pagastā - šī skaistā koka apkārtmērs 0,8 metru augstumā sasniedz 2,36 metrus. (3 - attēli). Citas vietējās pīlādžu sugas, kas var pieņemt kokveida formu ir klinšu pīlādzis (Sorbus rupicola (Syme) Hedl.), hibrīdais pīlādzis (Sorbus x hybrida L.), Teodora pīlādzis (Sorbus teodori Liljef.) - nav ziņu, ka šiem retajiem kokiem Latvijā būtu noteikti maksimālie izmēri.
Vilzēnu lapegle.
08.07.2007.
Dižkoku pētnieki ar baltalkšņa (Alnus incana (L.) Moench) maksimālo izmēru noskaidrošanu neaizraujas - šim kokam ir pārlieku īss mūžs - t.i. lielus izmērus sasniedzis baltalksnis visdrīzāk dzīvos tikai dažus gadus. Līdzīgu iemeslu dēļ īpaši daudz datu nav arī par lielākajām parastajām apsēm (Populus tremula L.), kaut gan šis koks sasniedz ievērojamus izmērus. Tā piemēram, Kraukļu apse Krāslavas rajona Andrupenes pagastā sasniedz 5,62 metru apkārtmēru (4).
Blīgznai (Salix caprea L.) Liepājas rajona Aizputes pagastā pie Ormkalnu mājām ir 2,8 metru apkārtmērs (2). Nav apzināti Latvijā resnākie smiltāja vītols (Salix daphnoides Vill.), šķetra (Salix pentandra L.), trauslais vītols (Salix fragilis L.).
Neliela koka formu var pieņemt arī vairākas Latvijā reti sastopamas vietējās vilkābeļu sugas - Daugavas vilkābele (Crataegus x dunensis Cinovskis), Kurzemes vilkābele (Crataegus x curonica Cinovskis), Lindmaņa vilkābele (Crataegus lindmanii Hrabetová), šķībkausa vilkābele (Crataegus plagiosepala Pojark.), Vācijas vilkābele (Crataegus alemanniensis Cinovskis), vēdekļlapu vilkābele (Crataegus rhipidophylla Gand.). Šīs sugas ir savstarpēji grūti atšķiramas, koku maksimālie izmēri nav apzināti.
Vēl viena vietējā augu suga, kas var pieņemt koka formu ir ērkšķu plūme (Prunus spinosa L.), kas gan šeit praktiski vienmēr ir tikai neliels krūms.
Introducētās koku sugas
Latvijā ir introducēts liels skaits svešzemju koku sugu un šie koki nereti sasniedz ļoti lielus izmērus. Tabulā uzskaitīti atsevišķu introducēto koku sugu lielākie apzinātie eksemplāri:
| Koka nosaukums | Suga | Apkārtmērs (m) | Augstums | Adrese |
|---|---|---|---|---|
| Jelgavas papele (3 - attēls) | Populus x canadiensis | 6,2 | 28,5 | Jelgava, J.Asara iela 5 |
| Sprēstiņu sudraba kļava (3) | Acer saccharinum | 5,5 | 20,5 | Valmieras rajons, Dikļu pagasts, Sprēstiņu muižas parks |
| Aizputes purpurlapu dižskābardis (3 - attēli) | Fagus sylvatica 'Purpurea Latifolia' | 5,5 | 20,5 | Liepājas rajons, Aizpute, Jāņa iela 4 |
| Vilzēnu Eiropas lapegle (3 - attēls) | Larix decdua | 4,6 | 33,0 | Limbažu rajons, Braslavas pagasts, Vilzēnu muižas parks |
| Īvandes Eiropas baltegle (3 - attēli) | Abies alba | 4,48 | 38,0 | Kuldīgas rajons, Īvandes pagasts, Lielīvandes muižas parks |
| Billīšu parastā zirgkastaņa (3) | Aesculus hippocastanum | 4,2 (0,4 metru augstumā) | 13 | Jelgavas rajons, Sidrabenes pagasts, pie Billītēm |
| Kanālmalas ginks (3 - attēli) | Ginkgo biloba | 3,1 | 13 | Rīga, Centrs, iepretī Latvijas Universitātei |
Rododendrs Ķīļu kapos.
29.04.2004.
Lielus izmērus sasniedz arī citu sugu koki, piemēram baltā papele (Populus alba L.) Astaševā (Kastuļinas pagasts Krāslavas rajonā), kuras apkārtmērs ir 7 metri (2), pelēkais valrieksts (Juglans cinerea L.) pie Kapkalniem (Ķeipenes pagasts Ogres rajonā) (3,9 m) (9) un Mandžūrijas valrieksts (Juglans mandshurica Maxim.) Ķemeru sanatorijas parkā (3,58 m) (6, 3 - attēli).
Pie Durbes pils (Tukums) aug skaista Veimuta priede (Pinus strobus L.), kuras apkārtmērs ir 3,18 metri (8). Neparasta melnā priede (Pinus nigra) pie bij. Dubes muižas (Bauska pievārtē) sasniedz 3 metru apkārtmēru (3 - attēls).
Saldais ķirsis (Cerasus avium (L.) Moench) pie Līgupes slūžām Rucavas pagastā sasniedza 2,5 metru apkārtmēru - diemžēl koks nokalta 1997.gadā (7).
Punktotās vilkābeles (Crataegus punctata Jacq.) Ārces parkā (Ceraukstes pagasts Bauskas rajonā) un Mazstraupes parkā (Straupes pagasts Cēsu rajonā) sasniedz 1,1 metra apkārtmēru (2).
Neparasti liels rododendrs (Rhododendron) līdz nesenam laikam auga Vecmoku (Ķīļu) kapos Tukuma rajonā - diemžēl tas pārpratuma dēļ, kopjot kapus, pirms dažiem gadiem tika nozāģēts. Neparasts ir arī Eiropas segliņš (Euonymus europaea L.) Upesmuižas parkā (Pāvilosta) - šī trīsstumbru koka resnākais stumbrs sasniedz 0,85 metru apkārtmēru, tā augstums - 6 metri (2).
Vēsturiskie rekordisti
Pirms 30 - 40 gadiem dižkoku apzināšana Latvijā kļuva ļoti populāra un tika apzināts ļoti liels dižkoku skaits. Laiks ir nepielūdzams un nepārtraukti ir vērojams skumjš process - agrākās slavenības - dižākie Latvijas koki viens pēc otra iet bojā un viņu vietā par Latvijā dižākajiem kļūst mazāki koki. Tas liecina, ka pagātnē visdrīzāk Latvijā bijuši vēl lielāki koki nekā pēdējos gadu desmitos redzētie.
Visintriģējošākās ir liecības par milzīgajiem Sīmanēnu svētozoliem. Šeit, Gaujas stāvkrastā, Valmieras pagastā līdz mūsdienām krūmāja malā vēl aug milzīgs ozols, kura stumbra apkārtmērs ir 8,2 metri. Taču šis varētu būt bijis mazākais no trim izciliem svētozoliem, pie kuriem līdz 20.gadsimta vidum vēl bija saglabājies pagānisks akmeņu altāris. Viens no abiem pārējiem kokiem esot bijis tik resns, ka to varēja aptvert tikai 7 cilvēki (3). Šāda "mērvienība" ir ļoti aptuvena - taču var lēst, ka koka apkārtmērs varēja pārsniegt 11 metrus.
Pie Kannenieku mājām Jērcēnu pagastā, Valmieras rajonā līdz padomju laikiem augusi milzīga priede, kuras apkārtmērs ievērojami pārsniedza jebkura mūsdienu Latvijas skujkoka apkārtmēru. Pieminekļu valdes tehniskais vadītājs Artūrs Štāls rakstījis (1924), ka koka apkārtmērs bija 7 metri, taču fotoattēlā redzamā milzīgā koka apkārtmērs drīzāk bija ap 5 - 6 metriem (1).
Ir ziņas, ka baltā vītola apkārtmērs Latvijā sasniedzis aptuveni 10 - 12 metrus, pie kam šis nav bijis parasts vītols. Saskaņā ar Valmieras novadpētnieka Dāvida Baloža (1848 - 1918) rakstīto pie Putriņas mājām Valmieras Veidmuižās esot audzis milzīgs svētais vītols, pie kura ziedots vēl 19.gadsimta sešdesmitajos gados (1).
Vēl nesen zaļoja Lādzeres (Ošu) vīksna Vandzenes pagastā Talsu rajonā - tās stumbra apkārtmērs sasniedza 7,8 metrus (1, 3 - attēli). Šis koks tika novājināts ar ļaunprātīgu dedzināšanu un krita 2005.gada janvāra vētrā.
Augstākie koki
Augstākais mērītais koks Latvijā ir Sautas kalna egle Nurmižu rezervātā, Rīgas rajona Siguldas novadā. 3,04 metrus resnais koks sasniedz 45,2 metru augstumu (1, 3 - attēli). Nav datu, kāds koks Latvijā būtu bijis augstāks, kaut gan literatūrā publicēti nepārbaudīti dati par it kā nedaudz augstākām, nu jau bojā gājušām priedēm Tērvetē. Pastāv iespēja, ka dziļajās, auglīgajās Gaujas un tās pieteku sāngravās ir arī augstāki koki. Salīdzinājumam - padomju laika 16-stāvu blokmājas augstums ir 40 metri (10) - tātad šī egle ir par 5,2 metriem augstāka!
Augstākais mērītais ozols līdz 2005.gadam auga Dižstendes parkā Talsu rajonā (1). Šī koka augstums sasniedza 32 metru augstumu un apkārtmērs - 5,18 metrus. Koks krita 2005.gada janvāra vētrā. Šobrīd augstākais apzinātais ozols ir Minhauzena Garais ozols Limbažu rajona Liepupes pagastā - augstums - 31 metrs (1).
Augstākā zināmā liepa aug Bērzainē (Valmieras rajona Bērzaines pagasts) - koks sasniedz 32 metru augstumu, stumbra apkārtmērs - 5,3 metri, vainaga projekcija 140 m2.
Augstākā apzinātā goba ir Istras goba Ludzas rajona Istras pagastā. Izcilais koks ir 30 metrus augsts, stumbra apkārtmērs - 6,15 metri, vainaga projekcija - 350 m2.
Augstākais apzinātais bērzs aug Pūrciemā netālu no jūras, Talsu rajona Rojas pagastā - koka augstums sasniedz 30 metrus, apkārtmērs - 2,95 metri, vainaga projekcija - 280 m2 - taču iespējams, ka ne mazums bērzu ir vēl augstāki (1).
Augstākais apzinātais osis aug Talsu rajona Dundagas pagastā, pie Slīteres Zilo kalnu kraujas - tā augstums sasniedz 33 metrus un apkārtmērs - 4,9 metrus (1).
Augstākais apzinātais melnalksnis aug Rāmavas (Depkina) muižiņas parkā Ķekavas pagastā, Rīgas pievārtē. Šī izcilā koka augstums sasniedz 30 metrus, apkārtmērs - 4 metrus, pie kam stumbra apkārtmērs arī lielākā augstumā joprojām ir liels (1).
Augstākā apzinātā priede aug Tērvetes silā, Dobeles rajonā - Anša Opmaņa veiktie mērījumi liecina, ka šis koks ir 41,5 metrus augsts, apkārtmērs - 2,95 metri, vainaga projekcija - 90 m2 (1).
Augstākais apzinātais kadiķis aug netālu no Kapusila mežsargmājas Valkas rajona Launkalnes pagastā - tā augstums 13,0 metru, apkārtmērs - 0,8 metri (1).
Augstākā mežābele ir resnuma un kupluma rekordiste - Ciemgaļu mežābele Kuldīgas rajona Turlavas pagastā. Koka augstums - 11,5 metri.
Kuplākie koki
Kuplākais apzinātais koks Latvijā ir ozols Mēru parkā Valkas rajona Bilskas pagastā (1). Šī koka vainaga projekcijas platība ir 820 m2 - kas aptuveni atbilst divu basketbola laukumu (viena laukuma platība - 420 m2) platībai. Skaistā koka vainaga platums ir 34 metri, stumbra apkārtmērs - 5,4 metri, augstums - 27 metri (1).
Kuplākā liepa līdz 2007.gadam zaļoja pie Lazdiņu mājām Talsu rajona Vandzenes pagasta Uguņu ciemā. Koka vanaga projekcija bija 500 m2 (1). Liepas vainaga platums bija 26 metri.
Kuplākais apzinātais bērzs ir Zemeņu bērzs Talsu rajona Lībagu pagastā - koka vainaga platums ir 22 metri, vainaga projekcija - 370 m2. Šis ir otrs resnākais bērzs Latvijā, tā apkārtmērs - 3,84 metri (1, 3 - attēli).
Rucavas Leju ieva nolūzusi, bet tās atvases veido veselu birztalu.
15.07.2007.
Kuplākais apzinātais osis ir Zīlēnu osis Jelgavas rajona Platones pagastā - koka vainaga projekcija ir 540 m2 (1, 3 - attēli).
Kuplākais apzinātais melnalksnis ir Liepājas melnalksnis Raiņa parkā - koka vainaga projekcija ir 320 m2, stumbra apkārtmērs 4,2 metri (1).
Kuplākais kadiķis Latvijā ir skaistais Oženieku kadiķis Rēzeknes rajona Dekšāres pagastā - vainaga platums 5,8 metri, koka augstums - 11,4 metri (1).
Kuplākā ābele ir Latvijas resnuma rekordiste Ciemgaļu mežābele Kuldīgas rajona Turlavas pagastā. Koka vainaga projekcija - 130 m2 (1).
Neparasts un izcils koks līdz nesenam laikam bija Rucavas Leju ieva, kas sasniedza 2,5 metru apkārtmēru. Diemžēl šis skaistais koks pēdējos gados nolūzis, atstājot savu atvašu izveidoto birzi, kas aptver Leju svētavotu (3, - attēli).
Vecākie koki
Agrāk Latvijā un daudz kur citur pasaulē - vēl aizvien - kokus mēdz vairāk vērtēt pēc vecuma nevis pēc izmēriem. Taču ir pierādījies ka neskaitāmu gidu lepni un autoritatīvi pasludinātais dižkoka vecums ir mīts. Koka vecumu pēc tā izmēriem nevar noteikt pat aptuveni, jo atsevišķu koku augšanas apstākļi un dažādas nejaušības nosaka to, ka vienāda vecuma koku izmēri var atšķirties vairākkārt. Savukārt precīzu lielo koku vecumu neļauj noteikt tas, ka šādiem kokiem pārsvarā ir bojāta serdes daļa. Tāpēc, ja dzirdiet, ka kādā zemē gids jums lepni stāsta, ka kāda koka vecums ir 1000 gadu - visdrīzāk tas ir tikai neapzināti bet rūpīgi uzturēts mīts un koka patiesais vecums var būt gan 300 gadi, gan... varbūt arī 1000 gadi. Precīzi to neviens visdrīzāk nav noteicis.
Tā nu arī Latvijā pamazām no avīžu un tūristu bukletu tekstiem pazuduši teksti par tūkstošgadīgiem ozoliem un tā vietā tiek minēti precīzāk izmērāmi skaitļi. Tikai retos gadījumos ir izdevies noteikt precīzāku dižkoku vecumu un Latvijā tas netuvojas tūkstoš gadiem. Latvijā resnākā koka - 10,3 metrus resnā Kaives Senču ozola apkārtmēru lēš uz 400 gadiem.
Apliecinājums koka izmēra un vecuma savstarpējai neatbilstībai ir Latvijā apzinātās vecākās priedes. Līdz nesenam laikam vecākā apzinātā priede Latvijā bija Zauskas priede, kura bija sasniegusi 370 gadu vecumu. Zauskas priede joprojām ir resnākā mērītā priede Latvijā, tās apkārtmērs sasniedza 4,63 metrus (1). Taču 2003.gadā ornitologs Māris Strazds apzināja 470 gadus vecu priedi Seržu tīrelī Aizkraukles pagasta Valles pagastā - šī koka apkārtmērs ir 117 centimetri un augstums - 16 metri (1).
Vecākie precīzi datētie koki Latvijā ir abi Glika ozoli Alūksnē. Šie līdzās augošie koki stādīti attiecīgi pirms 323 gadiem un 319 gadiem - un vēl nav sasnieguši valsts nozīmes dižkoka izmērus - kokiem ir 4,85 m un 4,5 m apkārtmērs (1). Vecākais koks stādīts brīdī, kad Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks pārtulkoja latviski Veco derību, jaunais - attiecīgi Jaunās derības pārtulkošanas gadā.
Citi rekordi
Turaidas Rozes liepa.
28.09.2008.
Visaugstākās gaisa saknes ir Mazirbes Vilkaču priedei Talsu rajona Kolkas pagastā - zem šī koka saknēm var iziet, nepieliecoties - to augstums ir ap 2 metri (1). Tam nav tikai statistiska nozīme - saskaņā ar latviešu (un jādomā - līvu) mitoloģiju caur koka saknēm kailam jālien jaunā mēnesī - tad varot pārvērsties par vilkati. Mazirbes Vilkaču priede šādiem potenciāliem vilkačiem ir īpaši ērta.
Par tūristu visapmeklētāko dižkoku tradicionāli uzskata Turaidas Rozes liepu - lielākā daļa no aptuveni 300 000 tūristiem, kas apmeklē pasakaini skaisto Turaidas muzejrezervātu, apskata arī šo teiksmaino koku. Liepas apkārtmērs - 6,3 metri (1).
Visātrāk augošais, datētais lielais koks Latvijā varētu būt Villijas ozols Jēkabpils rajona Variešu pagastā. Šis ozols stādīts 1949.gadā un, ik gadu pieaugot par 2 centimetriem 2008.gadā jau bija sasniedzis 3,76 metru apkārtmēru (1).
Izmantotie informācijas avoti
- Eniņš G. 100 dižākie un svētākie. Rīga, 2008.
- Vides datu centra dižkoku datu bāze (2003.gada versija)
- Dabas retumu krātuves mājaslapa. Latvijas izcilākie koki. 2005.gads
- Enciklopēdija Latvijas pagasti '1. Rīga, 2001.
- Cepītis J., Latvijas izcilākās kļavas. Dabas un vēstures kalendārs' 2002. Rīga, 2001.
- Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāns. 2002.
- Rūce M. Dižkoki Rucavā. 1996.
- Rusmanis S., Vīks I. Kurzeme. Rīga, 1993.
- Strēlnieks J. Ogre, 2.daļa. 1998.
- Emporis.com, Existierende Hochhäuser in Riga